Šodien mūs lolo Edgara Mazsālītā garadarbs, kurš ir saņēmis vērienīgu atzinību netikai Latvijā, bet visā pasaulē. Autors ir vēlējies parādīt rudenim raksturīgo savvaļas plīvuru. Lai cik lakonisksa ši darba izskaņa arī nebūtu, eiforijas pazīmes ir stipri manāmas. Kā arī, tiek attēlots seno ļaužu dzīvesveids un viņu sirdslietas, proti – klasiskais valsis. Darba fokālais leņķis ir savdabīgi labi padevies, neskatoties uz to, ka akvareļu tehnika jau sen ir izzudusi un netiek pienācīgi novērtēta.
- Kaspara kungs
